3. Tatiyavaggo

(21) 1. Balakathā

354. Tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Āmantā. Tathāgatabalaṃ sāvakabalaṃ, sāvakabalaṃ tathāgatabalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Āmantā. Taññeva tathāgatabalaṃ taṃ sāvakabalaṃ, taññeva sāvakabalaṃ taṃ tathāgatabalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Āmantā. Yādisaṃ tathāgatabalaṃ tādisaṃ sāvakabalaṃ, yādisaṃ sāvakabalaṃ tādisaṃ tathāgatabalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Āmantā. Yādiso tathāgatassa pubbayogo pubbacariyā dhammakkhānaṃ dhammadesanā tādiso sāvakassa pubbayogo pubbacariyā dhammakkhānaṃ dhammadesanāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Āmantā. Tathāgato jino satthā sammāsambuddho sabbaññū sabbadassāvī dhammassāmī dhammappaṭisaraṇoti? Āmantā . Sāvako jino satthā sammāsambuddho sabbaññū sabbadassāvī dhammassāmī dhammappaṭisaraṇoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Āmantā. Tathāgato anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjanetā anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū maggavidū maggakovidoti? Āmantā. Sāvako anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjanetā anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū maggavidū maggakovidoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Āmantā. Sāvako sabbaññū sabbadassāvīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



3. 第三品
(21) 1. 论力
354. "如来的力量是与声闻共通的吗？"是的。"如来的力量是声闻的力量，声闻的力量是如来的力量吗？"不应如此说...等等。
"如来的力量是与声闻共通的吗？"是的。"那个如来的力量就是那个声闻的力量，那个声闻的力量就是那个如来的力量吗？"不应如此说...等等。
"如来的力量是与声闻共通的吗？"是的。"如来的力量是什么样的声闻的力量就是什么样的，声闻的力量是什么样的如来的力量就是什么样的吗？"不应如此说...等等。
"如来的力量是与声闻共通的吗？"是的。"如来的前世修行、前世行为、说法、教导是什么样的，声闻的前世修行、前世行为、说法、教导也是那样的吗？"不应如此说...等等。
"如来的力量是与声闻共通的吗？"是的。"如来是胜者、导师、正等正觉者、一切知者、一切见者、法主、法依吗？"是的。"声闻是胜者、导师、正等正觉者、一切知者、一切见者、法主、法依吗？"不应如此说...等等。
"如来的力量是与声闻共通的吗？"是的。"如来是未生之道的创造者，未现之道的显示者，未说之道的宣说者，知道者，通晓者，善巧者吗？"是的。"声闻是未生之道的创造者，未现之道的显示者，未说之道的宣说者，知道者，通晓者，善巧者吗？"不应如此说...等等。
"知晓诸根高下的如实智是如来与声闻共通的力量吗？"是的。"声闻是一切知者、一切见者吗？"不应如此说...等等。

355. Sāvako ṭhānāṭhānaṃ jānātīti? Āmantā. Hañci sāvako ṭhānāṭhānaṃ jānāti, tena vata re vattabbe – ‘‘ṭhānāṭhānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa’’nti.

Sāvako atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ jānātīti? Āmantā. Hañci sāvako atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ jānāti, tena vata re vattabbe – ‘‘atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa’’nti.

Sāvako sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ jānātīti? Āmantā. Hañci sāvako sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti, tena vata re vattabbe – ‘‘sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa’’nti.

Sāvako anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokaṃ jānātīti? Āmantā. Hañci sāvako anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokaṃ jānāti, tena vata re vattabbe – ‘‘anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa’’nti.

Sāvako sattānaṃ nānādhimuttikataṃ jānātīti? Āmantā. Hañci sāvako sattānaṃ nānādhimuttikataṃ jānāti, tena vata re vattabbe – ‘‘sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa’’nti.

Sāvako jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ jānātīti? Āmantā. Hañci sāvako jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ jānāti, tena vata re vattabbe – ‘‘jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa’’nti.

Sāvako pubbenivāsānussatiṃ jānātīti? Āmantā. Hañci sāvako pubbenivāsānussatiṃ jānāti, tena vata re vattabbe – ‘‘pubbenivāsānussati yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa’’nti.

Sāvako sattānaṃ cutūpapātaṃ jānātīti? Āmantā. Hañci sāvako sattānaṃ cutūpapātaṃ jānāti, tena vata re vattabbe – ‘‘sattānaṃ cutūpapātaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa’’nti.

Nanu tathāgatassāpi āsavā khīṇā sāvakassāpi āsavā khīṇāti ? Āmantā. Atthi kiñci nānākaraṇaṃ tathāgatassa vā sāvakassa vā āsavakkhayena vā āsavakkhayaṃ vimuttiyā vā vimuttīti? Natthi. Hañci natthi kiñci nānākaraṇaṃ tathāgatassa vā sāvakassa vā āsavakkhayena vā āsavakkhayaṃ vimuttiyā vā vimutti, tena vata re vattabbe – ‘‘āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa’’nti.



355. "声闻知道可能与不可能吗？"是的。"如果声闻知道可能与不可能，那么应该说'如实知道可能与不可能的智慧是如来与声闻共通的力量'吗？"
"声闻知道过去、未来、现在诸业的受持，依处、因由而有果报吗？"是的。"如果声闻知道过去、未来、现在诸业的受持，依处、因由而有果报，那么应该说'如实知道过去、未来、现在诸业的受持，依处、因由而有果报的智慧是如来与声闻共通的力量'吗？"
"声闻知道一切处所趣向的道路吗？"是的。"如果声闻知道一切处所趣向的道路，那么应该说'如实知道一切处所趣向的道路的智慧是如来与声闻共通的力量'吗？"
"声闻知道多界、种种界的世间吗？"是的。"如果声闻知道多界、种种界的世间，那么应该说'如实知道多界、种种界世间的智慧是如来与声闻共通的力量'吗？"
"声闻知道众生的种种意乐吗？"是的。"如果声闻知道众生的种种意乐，那么应该说'如实知道众生种种意乐的智慧是如来与声闻共通的力量'吗？"
"声闻知道禅那、解脱、定、等至的染污、清净、出离吗？"是的。"如果声闻知道禅那、解脱、定、等至的染污、清净、出离，那么应该说'如实知道禅那、解脱、定、等至的染污、清净、出离的智慧是如来与声闻共通的力量'吗？"
"声闻知道宿命随念吗？"是的。"如果声闻知道宿命随念，那么应该说'如实知道宿命随念的智慧是如来与声闻共通的力量'吗？"
"声闻知道众生的死生吗？"是的。"如果声闻知道众生的死生，那么应该说'如实知道众生死生的智慧是如来与声闻共通的力量'吗？"
"如来的漏已尽，声闻的漏也已尽，不是吗？"是的。"如来与声闻在漏尽或漏尽解脱上有什么差别吗？"没有。"如果如来与声闻在漏尽或漏尽解脱上没有任何差别，那么应该说'如实知道漏尽的智慧是如来与声闻共通的力量'吗？"

356. Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Āmantā . Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Āmantā. Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakaasādhāraṇanti? Āmantā. Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakaasādhāraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakaasādhāraṇanti? Āmantā. Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakaasādhāraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakaasādhāraṇanti? Āmantā. Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakaasādhāraṇanti ? Na hevaṃ vattabbe [ayamettha sādhāraṇapakkhaṃ sandhāya paṭikkhepo (ṭīkā oloketabbā)] …pe….

Indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakaasādhāraṇanti? Āmantā…pe…. Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakaasādhāraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Āmantā. Indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Āmantā. Indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Balakathā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(22) 2. Ariyantikathā

357. Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyanti? Āmantā. Maggo phalaṃ nibbānaṃ, sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmimaggo sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmimaggo anāgāmiphalaṃ, arahattamaggo arahattaphalaṃ, satipaṭṭhānaṃ sammappadhānaṃ iddhipādo indriyaṃ balaṃ bojjhaṅgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyanti? Āmantā . Suññatārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Suññatārammaṇanti? Āmantā. Ṭhānāṭhānañca manasi karoti, suññatañca manasi karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ṭhānāṭhānañca manasi karoti, suññatañca manasi karotīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyanti? Āmantā. Animittārammaṇaṃ…pe… appaṇihitārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… appaṇihitārammaṇanti? Āmantā. Ṭhānāṭhānañca manasi karoti, appaṇihitañca manasi karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ṭhānāṭhānañca manasi karoti, appaṇihitañca manasi karotīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



356. "如实知道漏尽的智慧是如来与声闻共通的力量吗？"是的。"如实知道可能与不可能的智慧是如来与声闻共通的力量吗？"不应如此说...等等。
"如实知道漏尽的智慧是如来与声闻共通的力量吗？"是的。"如实知道众生死生的智慧是如来与声闻共通的力量吗？"不应如此说...等等。
"如实知道可能与不可能的智慧是如来不与声闻共通的力量吗？"是的。"如实知道漏尽的智慧是如来不与声闻共通的力量吗？"不应如此说...等等。
"如实知道众生死生的智慧是如来不与声闻共通的力量吗？"是的。"如实知道漏尽的智慧是如来不与声闻共通的力量吗？"不应如此说...等等。
"知晓诸根高下的如实智是如来不与声闻共通的力量吗？"是的。"如实知道可能与不可能的智慧是如来不与声闻共通的力量吗？"不应如此说[这里是针对共通方面的否定(应参考注释)]...等等。
"知晓诸根高下的如实智是如来不与声闻共通的力量吗？"是的...等等。"如实知道漏尽的智慧是如来不与声闻共通的力量吗？"不应如此说...等等。
"如实知道可能与不可能的智慧是如来与声闻共通的力量吗？"是的。"知晓诸根高下的如实智是如来与声闻共通的力量吗？"不应如此说...等等。
"如实知道漏尽的智慧是如来与声闻共通的力量吗？"是的。"知晓诸根高下的如实智是如来与声闻共通的力量吗？"不应如此说...等等。
论力已结束。
3. 第三品
(22) 2. 论圣
357. "如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力吗？"是的。"是道、果、涅槃、入流道、入流果、一来道、一来果、不还道、不还果、阿罗汉道、阿罗汉果、念处、正勤、神足、根、力、觉支吗？"不应如此说...等等。
"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力吗？"是的。"是以空为所缘吗？"不应如此说...等等。"是以空为所缘吗？"是的。"既作意可能与不可能，又作意空性吗？"不应如此说...等等。
"既作意可能与不可能，又作意空性吗？"是的。"是两种触、两种心的和合吗？"不应如此说...等等。"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力吗？"是的。"是以无相为所缘...是以无愿为所缘吗？"不应如此说...等等。"是以无愿为所缘吗？"是的。"既作意可能与不可能，又作意无愿吗？"不应如此说...等等。
"既作意可能与不可能，又作意无愿吗？"是的。"是两种触、两种心的和合吗？"不应如此说...等等。

358. Satipaṭṭhānā ariyā suññatārammaṇāti? Āmantā. Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ suññatārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Satipaṭṭhānā ariyā animittārammaṇā…pe… appaṇihitārammaṇāti? Āmantā. Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ appaṇihitārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammappadhānā, iddhipādā, indriyā, balā, bojjhaṅgā ariyā suññatārammaṇāti? Āmantā. Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ suññatārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bojjhaṅgā ariyā animittārammaṇā… appaṇihitārammaṇāti? Āmantā . Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ appaṇihitārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

359. Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ na vattabbaṃ – ‘‘suññatārammaṇa’’nti? Āmantā. Satipaṭṭhānā ariyā na vattabbā – ‘‘suññatārammaṇā’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ na vattabbaṃ – animittārammaṇaṃ…pe… appaṇihitārammaṇanti ? Āmantā. Satipaṭṭhānā ariyā na vattabbā – ‘‘appaṇihitārammaṇā’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ na vattabbaṃ – suññatārammaṇaṃ…pe… animittārammaṇaṃ…pe… appaṇihitārammaṇanti? Āmantā. Sammappadhānaṃ…pe… bojjhaṅgā ariyā na vattabbā – ‘‘appaṇihitārammaṇā’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

360. Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyanti? Āmantā. Maggo phalaṃ nibbānaṃ, sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ…pe… bojjhaṅgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyanti? Āmantā. Suññatārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… suññātārammaṇanti ? Āmantā. Sattānaṃ cutūpapātañca manasi karoti , suññatañca manasi karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sattānaṃ cutūpapātañca manasi karoti, suññatañca manasi karotīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyanti? Āmantā. Animittārammaṇaṃ appaṇihitārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… appaṇihitārammaṇanti? Āmantā. Sattānaṃ cutūpapātañca manasi karoti, appaṇihitañca manasi karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sattānaṃ cutūpapātañca manasi karoti, appaṇihitañca manasi karotīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

361. Satipaṭṭhānā ariyā suññatārammaṇā…pe… animittārammaṇā…pe… appaṇihitārammaṇāti? Āmantā. Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ appaṇihitārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammappadhānaṃ …pe… bojjhaṅgā ariyā suññatārammaṇā…pe… animittārammaṇā…pe… appaṇihitārammaṇāti? Āmantā. Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ appaṇihitārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ na vattabbaṃ – suññatārammaṇaṃ…pe… animittārammaṇaṃ…pe… appaṇihitārammaṇanti? Āmantā. Satipaṭṭhānā ariyā na vattabbā – ‘‘appapaṇihitārammaṇā’’ti ? Na hevaṃ vattabbe…pe….



358. "念处是圣的、以空为所缘吗？"是的。"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力、以空为所缘吗？"不应如此说...等等。
"念处是圣的、以无相为所缘...以无愿为所缘吗？"是的。"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力、以无愿为所缘吗？"不应如此说...等等。
"正勤、神足、根、力、觉支是圣的、以空为所缘吗？"是的。"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力、以空为所缘吗？"不应如此说...等等。
"觉支是圣的、以无相为所缘...以无愿为所缘吗？"是的。"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力、以无愿为所缘吗？"不应如此说...等等。
359. "如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力，不应说'以空为所缘'吗？"是的。"念处是圣的，不应说'以空为所缘'吗？"不应如此说...等等。
"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力，不应说'以无相为所缘'...以无愿为所缘吗？"是的。"念处是圣的，不应说'以无愿为所缘'吗？"不应如此说...等等。
"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力，不应说'以空为所缘'...以无相为所缘...以无愿为所缘吗？"是的。"正勤...觉支是圣的，不应说'以无愿为所缘'吗？"不应如此说...等等。
360. "如实知道众生死生的智慧是如来的圣力吗？"是的。"是道、果、涅槃、入流道、入流果...觉支吗？"不应如此说...等等。
"如实知道众生死生的智慧是如来的圣力吗？"是的。"是以空为所缘吗？"不应如此说...等等。"是以空为所缘吗？"是的。"既作意众生的死生，又作意空性吗？"不应如此说...等等。
"既作意众生的死生，又作意空性吗？"是的。"是两种触、两种心的和合吗？"不应如此说...等等。
"如实知道众生死生的智慧是如来的圣力吗？"是的。"是以无相为所缘、以无愿为所缘吗？"不应如此说...等等。"是以无愿为所缘吗？"是的。"既作意众生的死生，又作意无愿吗？"不应如此说...等等。
"既作意众生的死生，又作意无愿吗？"是的。"是两种触、两种心的和合吗？"不应如此说...等等。
361. "念处是圣的、以空为所缘...以无相为所缘...以无愿为所缘吗？"是的。"如实知道众生死生的智慧是如来的圣力、以无愿为所缘吗？"不应如此说...等等。
"正勤...觉支是圣的、以空为所缘...以无相为所缘...以无愿为所缘吗？"是的。"如实知道众生死生的智慧是如来的圣力、以无愿为所缘吗？"不应如此说...等等。
"如实知道众生死生的智慧是如来的圣力，不应说'以空为所缘'...以无相为所缘...以无愿为所缘吗？"是的。"念处是圣的，不应说'以无愿为所缘'吗？"不应如此说...等等。

362. Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ na vattabbaṃ – suññatārammaṇaṃ…pe… animittārammaṇaṃ…pe… appaṇihitārammaṇanti? Āmantā. Sammappadhānā…pe… bojjhaṅgā ariyā na vattabbā – ‘‘appaṇihitārammaṇā’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyanti? Āmantā. Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyanti? Āmantā. Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ na vattabbaṃ – ‘‘ariya’’nti? Āmantā. Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ na vattabbaṃ – ‘‘ariya’’nti? Na hevaṃ vattabbe …pe….

Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ na vattabbaṃ – ‘‘ariya’’nti? Āmantā. Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ na vattabbaṃ – ‘‘ariya’’nti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ suññatārammaṇanti? Āmantā. Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ suññatārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ animittārammaṇaṃ… appaṇihitārammaṇanti? Āmantā. Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ appaṇihitārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ suññatārammaṇaṃ…pe… animittārammaṇaṃ…pe… appaṇihitārammaṇanti? Āmantā…pe…. Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ appaṇihitārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ na vattabbaṃ – ‘‘suññatārammaṇa’’nti? Āmantā. Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ na vattabbaṃ – ‘‘suññatārammaṇa’’nti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ṭhānāṭhāne yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ na vattabbaṃ – animittārammaṇaṃ… appaṇihitārammaṇanti? Āmantā. Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ na vattabbaṃ – ‘‘appaṇihitārammaṇa’’nti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sattānaṃ cutūpapāte yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ na vattabbaṃ – suññatārammaṇaṃ…pe… animittārammaṇaṃ…pe… appaṇihitārammaṇanti? Āmantā. Āsavānaṃ khaye yathābhūtaṃ ñāṇaṃ tathāgatabalaṃ ariyaṃ na vattabbaṃ – ‘‘appaṇihitārammaṇa’’nti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ariyantikathā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(23) 3. Vimuttikathā



362. "如实知道众生死生的智慧是如来的圣力，不应说'以空为所缘'...以无相为所缘...以无愿为所缘吗？"是的。"正勤...觉支是圣的，不应说'以无愿为所缘'吗？"不应如此说...等等。
"如实知道漏尽的智慧是如来的圣力吗？"是的。"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力吗？"不应如此说...等等。
"如实知道漏尽的智慧是如来的圣力吗？"是的。"如实知道众生死生的智慧是如来的圣力吗？"不应如此说...等等。
"如实知道可能与不可能的智慧是如来的力量，不应说'是圣'吗？"是的。"如实知道漏尽的智慧是如来的力量，不应说'是圣'吗？"不应如此说...等等。
"如实知道众生死生的智慧是如来的力量，不应说'是圣'吗？"是的。"如实知道漏尽的智慧是如来的力量，不应说'是圣'吗？"不应如此说...等等。
"如实知道漏尽的智慧是如来的圣力、以空为所缘吗？"是的。"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力、以空为所缘吗？"不应如此说...等等。
"如实知道漏尽的智慧是如来的圣力、以无相为所缘...以无愿为所缘吗？"是的。"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力、以无愿为所缘吗？"不应如此说...等等。
"如实知道漏尽的智慧是如来的圣力、以空为所缘...以无相为所缘...以无愿为所缘吗？"是的...等等。"如实知道众生死生的智慧是如来的圣力、以无愿为所缘吗？"不应如此说...等等。
"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力，不应说'以空为所缘'吗？"是的。"如实知道漏尽的智慧是如来的圣力，不应说'以空为所缘'吗？"不应如此说...等等。
"如实知道可能与不可能的智慧是如来的圣力，不应说'以无相为所缘'...以无愿为所缘吗？"是的。"如实知道漏尽的智慧是如来的圣力，不应说'以无愿为所缘'吗？"不应如此说...等等。
"如实知道众生死生的智慧是如来的圣力，不应说'以空为所缘'...以无相为所缘...以无愿为所缘吗？"是的。"如实知道漏尽的智慧是如来的圣力，不应说'以无愿为所缘'吗？"不应如此说...等等。
论圣已结束。
3. 第三品
(23) 3. 论解脱

363. Sarāgaṃ cittaṃ vimuccatīti? Āmantā. Rāgasahagataṃ rāgasahajātaṃ rāgasaṃsaṭṭhaṃ rāgasampayuttaṃ rāgasahabhu rāgānuparivatti akusalaṃ lokiyaṃ sāsavaṃ saṃyojaniyaṃ ganthaniyaṃ oghaniyaṃ yoganiyaṃ nīvaraṇiyaṃ parāmaṭṭhaṃ upādāniyaṃ saṃkilesiyaṃ cittaṃ vimuccatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saphassaṃ cittaṃ vimuccati, phasso ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā. Sarāgaṃ cittaṃ vimuccati, rāgo ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Savedanaṃ…pe… sasaññaṃ…pe… sacetanaṃ…pe… sapaññaṃ [sasaññaṃ (sī. ka.)] cittaṃ vimuccati, paññā ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā. Sarāgaṃ cittaṃ vimuccati, rāgo ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saphassaṃ sarāgaṃ cittaṃ vimuccati, phasso ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā. Rāgo ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Savedanaṃ sarāgaṃ…pe… sasaññaṃ sarāgaṃ…pe… sacetanaṃ sarāgaṃ…pe… sapaññaṃ sarāgaṃ cittaṃ vimuccati, paññā ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā. Rāgo ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

364. Sadosaṃ cittaṃ vimuccatīti? Āmantā. Dosasahagataṃ dosasahajātaṃ dosasaṃsaṭṭhaṃ dosasampayuttaṃ dosasahabhu dosānuparivatti akusalaṃ lokiyaṃ sāsavaṃ…pe… saṃkilesiyaṃ cittaṃ vimuccatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saphassaṃ cittaṃ vimuccati, phasso ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā. Sadosaṃ cittaṃ vimuccati, doso ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Savedanaṃ…pe… sasaññaṃ…pe… sacetanaṃ…pe… sapaññaṃ cittaṃ vimuccati, paññā ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā . Sadosaṃ cittaṃ vimuccati, doso ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saphassaṃ sadosaṃ cittaṃ vimuccati, phasso ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā. Sadosaṃ cittaṃ vimuccati, doso ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Savedanaṃ sadosaṃ… sasaññaṃ sadosaṃ… sacetanaṃ sadosaṃ… sapaññaṃ sadosaṃ cittaṃ vimuccati, paññā ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā. Doso ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



363. "有情的心解脱了吗？"是的。"带有贪欲的、由贪欲所生的、与贪欲相联系的、与贪欲结合的、贪欲的伴随者、贪欲的流转、不善的、世俗的、带有烦恼的、束缚的、缠绕的、流动的、修行的、障碍的、执着的、污染的心解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有触的心解脱了吗，触和心二者都解脱了吗？"是的。"有情的心解脱了吗，贪欲和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有感觉的...有知觉的...有意识的...有智慧的心解脱了吗，智慧和心二者都解脱了吗？"是的。"有情的心解脱了吗，贪欲和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有触的有情心解脱了吗，触和心二者都解脱了吗？"是的。"贪欲和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有感觉的有情心...有知觉的有情心...有意识的有情心...有智慧的有情心解脱了吗，智慧和心二者都解脱了吗？"是的。"贪欲和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。
364. "有恨的心解脱了吗？"是的。"带有恨的、由恨所生的、与恨相联系的、与恨结合的、恨的伴随者、恨的流转、不善的、世俗的...污染的心解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有触的心解脱了吗，触和心二者都解脱了吗？"是的。"有恨的心解脱了吗，恨和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有感觉的...有知觉的...有意识的...有智慧的心解脱了吗，智慧和心二者都解脱了吗？"是的。"有恨的心解脱了吗，恨和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有触的有恨心解脱了吗，触和心二者都解脱了吗？"是的。"有恨的心解脱了吗，恨和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有感觉的有恨心...有知觉的有恨心...有意识的有恨心...有智慧的有恨心解脱了吗，智慧和心二者都解脱了吗？"是的。"恨和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。

365. Samohaṃ cittaṃ vimuccatīti? Āmantā. Mohasahagataṃ mohasahajātaṃ mohasaṃsaṭṭhaṃ mohasampayuttaṃ mohasahabhu mohānuparivatti akusalaṃ lokiyaṃ sāsavaṃ…pe… saṃkilesiyaṃ cittaṃ vimuccatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saphassaṃ cittaṃ vimuccati, phasso ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā. Samohaṃ cittaṃ vimuccati, moho ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Savedanaṃ … sasaññaṃ… sacetanaṃ… sapaññaṃ cittaṃ vimuccati, paññā ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā. Samohaṃ cittaṃ vimuccati, moho ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saphassaṃ samohaṃ cittaṃ vimuccati, phasso ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā . Moho ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Savedanaṃ samohaṃ… sasaññaṃ samohaṃ… sacetanaṃ samohaṃ…pe… sapaññaṃ samohaṃ cittaṃ vimuccati, paññā ca cittañca ubho vimuccantīti? Āmantā. Moho ca cittañca ubho vimuccantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sarāgaṃ sadosaṃ samohaṃ cittaṃ vimuccatīti? Āmantā. Vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ nikkilesaṃ cittaṃ vimuccatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi na vattabbaṃ – ‘‘sarāgaṃ sadosaṃ samohaṃ cittaṃ vimuccatī’’ti.

Vimuttikathā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(24) 4. Vimuccamānakathā

366. Vimuttaṃ vimuccamānanti? Āmantā. Ekadesaṃ vimuttaṃ, ekadesaṃ avimuttanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ekadesaṃ vimuttaṃ, ekadesaṃ avimuttanti? Āmantā. Ekadesaṃ sotāpanno, ekadesaṃ na sotāpanno, ekadesaṃ sotāpattiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ sattakkhattuparamo kolaṅkolo ekabījī buddhe aveccappasādena samannāgato dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato, ekadesaṃ ariyakantehi sīlehi na samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ekadesaṃ vimuttaṃ, ekadesaṃ avimuttanti? Āmantā . Ekadesaṃ sakadāgāmī, ekadesaṃ na sakadāgāmī, ekadesaṃ sakadāgāmiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ekadesaṃ vimuttaṃ, ekadesaṃ avimuttanti? Āmantā. Ekadesaṃ anāgāmī, ekadesaṃ na anāgāmī, ekadesaṃ anāgāmiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ antarāparinibbāyī , upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmī, ekadesaṃ na uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ekadesaṃ vimuttaṃ, ekadesaṃ avimuttanti? Āmantā. Ekadesaṃ arahā ekadesaṃ na arahā, ekadesaṃ arahattappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ vītarāgo vītadoso vītamoho…pe… ekadesaṃ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, ekadesaṃ sacchikātabbaṃ na sacchikatanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Vimuttaṃ vimuccamānanti? Āmantā. Uppādakkhaṇe vimuttaṃ, bhaṅgakkhaṇe vimuccamānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



365. "有痴的心解脱了吗？"是的。"带有痴的、由痴所生的、与痴相联系的、与痴结合的、痴的伴随者、痴的流转、不善的、世俗的...污染的心解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有触的心解脱了吗，触和心二者都解脱了吗？"是的。"有痴的心解脱了吗，痴和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有感觉的...有知觉的...有意识的...有智慧的心解脱了吗，智慧和心二者都解脱了吗？"是的。"有痴的心解脱了吗，痴和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有触的有痴心解脱了吗，触和心二者都解脱了吗？"是的。"痴和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有感觉的有痴心...有知觉的有痴心...有意识的有痴心...有智慧的有痴心解脱了吗，智慧和心二者都解脱了吗？"是的。"痴和心二者都解脱了吗？"不应如此说...等等。
"有贪、有恨、有痴的心解脱了吗？"是的。"离贪、离恨、离痴、无烦恼的心解脱了吗？"不应如此说...等等。那么就不应说"有贪、有恨、有痴的心解脱了"。
论解脱已结束。
3. 第三品
(24) 4. 论正在解脱
366. "已解脱的正在解脱吗？"是的。"一部分已解脱，一部分未解脱吗？"不应如此说...等等。
"一部分已解脱，一部分未解脱吗？"是的。"一部分是入流者，一部分不是入流者，一部分已证得入流果、已获得、已达到、已实现、已具足而住，已亲身体验而住，一部分未亲身体验而住，一部分是最多七次往返者、家家者、一种子者，具足于佛不动之信，于法...于僧...具足圣者所爱戒，一部分不具足圣者所爱戒吗？"不应如此说...等等。
"一部分已解脱，一部分未解脱吗？"是的。"一部分是一来者，一部分不是一来者，一部分已证得一来果、已获得、已达到、已实现、已具足而住，已亲身体验而住，一部分未亲身体验而住吗？"不应如此说...等等。
"一部分已解脱，一部分未解脱吗？"是的。"一部分是不还者，一部分不是不还者，一部分已证得不还果、已获得、已达到、已实现、已具足而住，已亲身体验而住，一部分未亲身体验而住，一部分是中般涅槃者、生般涅槃者、无行般涅槃者、有行般涅槃者、上流至色究竟天者，一部分不是上流至色究竟天者吗？"不应如此说...等等。
"一部分已解脱，一部分未解脱吗？"是的。"一部分是阿罗汉，一部分不是阿罗汉，一部分已证得阿罗汉果、已获得、已达到、已实现、已具足而住，已亲身体验而住，一部分未亲身体验而住，一部分是离贪、离恨、离痴者...一部分应证的已证，一部分应证的未证吗？"不应如此说...等等。
"已解脱的正在解脱吗？"是的。"在生起的刹那已解脱，在灭去的刹那正在解脱吗？"不应如此说...等等。

367. Na vattabbaṃ – ‘‘vimuttaṃ vimuccamāna’’nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccatī’’ti [dī. ni. 1.248 ādayo]! Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi vattabbaṃ [tena hi (sī. syā. kaṃ.), tena hi na vattabbaṃ (ka.)] – ‘‘vimuttaṃ vimuccamāna’’nti.

Vimuttaṃ vimuccamānanti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmetī’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘vimuttaṃ vimuccamāna’’nti.

Atthi cittaṃ vimuccamānanti? Āmantā. Atthi cittaṃ rajjamānaṃ dussamānaṃ muyhamānaṃ kilissamānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu rattañceva arattañca, duṭṭhañceva aduṭṭhañca, mūḷhañceva amūḷhañca, chinnañceva achinnañca, bhinnañceva abhinnañca, katañceva akatañcāti ? Āmantā. Hañci rattañceva arattañca, duṭṭhañceva aduṭṭhañca, mūḷhañceva amūḷhañca, chinnañceva achinnañca, bhinnañceva abhinnañca, katañceva akatañca, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi cittaṃ vimuccamāna’’nti.

Vimuccamānakathā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(25) 5. Aṭṭhamakakathā

368. Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ pahīnanti? Āmantā. Aṭṭhamako puggalo sotāpanno sotāpattiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ pahīnanti? Āmantā. Aṭṭhamako puggalo sotāpanno sotāpattiphalappatto…pe… kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ pahīnanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhānusayo pahīnoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ pahīnanti ? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchānusayo… sīlabbataparāmāso pahīnoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ pahīnanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchānusayo pahīnoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ pahīnanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhānusayo… sīlabbataparāmāso pahīnoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhānusayo appahīnoti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ appahīnanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhānusayo appahīnoti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ appahīnanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchānusayo… sīlabbataparāmāso appahīnoti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ appahīnanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa sīlabbataparāmāso appahīnoti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ appahīnanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



367. "不应说'已解脱的正在解脱'吗？"是的。"难道不是如佛所说：'对于他这样知道、这样见到者，欲的烦恼的心解脱，生的烦恼的心解脱，无明的烦恼的心解脱'吗？"确实是这样，难道不是？"因此就应说'已解脱的正在解脱'。
"已解脱的正在解脱吗？"是的。"难道不是如佛所说：'他在这样的专注中，心清净、被洗净、无污垢、无障碍、安稳、稳固，获得了漏尽的智慧，心会得到安住'吗？"确实是这样，难道不是？"因此不应说'已解脱的正在解脱'。
"有心正在解脱吗？"是的。"有心在贪欲中、在痛苦中、在迷惑中、在污垢中吗？"不应如此说...等等。"难道有贪欲与无贪欲、恶与善、愚与智、断与不断、破与不破、成与不成吗？"是的。"确实有贪欲与无贪欲、恶与善、愚与智、断与不断、破与不破、成与不成，确实不应说'有心正在解脱'。"
论正在解脱已结束。
3. 第三品
(25) 5. 论第八个人
368. "第八个人的见解的起伏已断了吗？"是的。"第八个人是入流者，已获得入流果、已获得、已达到、已实现、已安住，已亲身体验而住吗？"不应如此说...等等。
"第八个人的怀疑的起伏已断了吗？"是的。"第八个人是入流者，已获得入流果...已亲身体验而住吗？"不应如此说...等等。
"第八个人的见解的起伏已断了吗？"是的。"第八个人的见解的潜藏已断了吗？"不应如此说...等等。"第八个人的见解的起伏已断了吗？"是的。"第八个人的怀疑的潜藏已断了吗？"不应如此说...等等。
"第八个人的怀疑的起伏已断了吗？"是的。"第八个人的怀疑的潜藏已断了吗？"不应如此说...等等。"第八个人的见解的潜藏不应断吗？"是的。"第八个人的见解的起伏未断吗？"不应如此说...等等。
"第八个人的怀疑的潜藏...对戒的执着未断吗？"是的。"第八个人的见解的起伏未断吗？"不应如此说...等等。"第八个人的对戒的执着未断吗？"是的。"第八个人的怀疑的起伏未断吗？"不应如此说...等等。

369. Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ pahīnanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānapahānāya maggo bhāvitoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ pahīnanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānapahānāya satipaṭṭhānā bhāvitā…pe… sammappadhānā…pe… bojjhaṅgā bhāvitāti? Na hevaṃ vattabbe.

Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ pahīnanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānapahānāya maggo bhāvito…pe… bojjhaṅgā bhāvitāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānapahānāya maggo abhāvitoti? Āmantā. Amaggena pahīnaṃ lokiyena sāsavena…pe… saṃkilesiyenāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānapahānāya satipaṭṭhānā…pe… bojjhaṅgā abhāvitāti? Āmantā. Amaggena pahīnaṃ lokiyena sāsavena…pe… saṃkilesiyenāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānapahānāya maggo abhāvito…pe… satipaṭṭhānā…pe… bojjhaṅgā abhāvitāti? Āmantā. Amaggena pahīnaṃ lokiyena sāsavena…pe… saṃkilesiyenāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

370. Na vattabbaṃ – ‘‘aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ pahīna’’nti? Āmantā. Uppajjissatīti? Nuppajjissati. Hañci nuppajjissati, tena vata re vattabbe – ‘‘aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ pahīna’’nti.

Na vattabbaṃ – ‘‘aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ pahīna’’nti? Āmantā. Uppajjissatīti? Nuppajjissati. Hañci nuppajjissati, tena vata re vattabbe – ‘‘aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ pahīna’’nti.

Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ nuppajjissatīti katvā pahīnanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhānusayo nuppajjissatīti katvā pahīnoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ nuppajjissatīti katvā pahīnanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchānusayo… sīlabbataparāmāso nuppajjissatīti katvā pahīnoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ nuppajjissatīti katvā pahīnanti? Āmantā . Aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchānusayo… sīlabbataparāmāso nuppajjissatīti katvā pahīnoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ nuppajjissatīti katvā pahīnanti? Āmantā. Gotrabhuno puggalassa diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ nuppajjissatīti katvā pahīnanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ nuppajjissatīti katvā pahīnanti? Āmantā. Gotrabhuno puggalassa vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ nuppajjissatīti katvā pahīnanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakakathā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(26) 6. Aṭṭhamakassaindriyakathā



369. "第八个人的见解的起伏已断了吗？"是的。"第八个人为了断除见解的起伏而修习了道吗？"不应如此说...等等。"第八个人的见解的起伏已断了吗？"是的。"第八个人为了断除见解的起伏而修习了念处...正勤...觉支吗？"不应如此说。
"第八个人的怀疑的起伏已断了吗？"是的。"第八个人为了断除怀疑的起伏而修习了道...觉支吗？"不应如此说...等等。
"第八个人为了断除见解的起伏而未修习道吗？"是的。"是通过非道、世俗的、有漏的...污染的而断除的吗？"不应如此说...等等。"第八个人为了断除见解的起伏而未修习念处...觉支吗？"是的。"是通过非道、世俗的、有漏的...污染的而断除的吗？"不应如此说...等等。
"第八个人为了断除怀疑的起伏而未修习道...念处...觉支吗？"是的。"是通过非道、世俗的、有漏的...污染的而断除的吗？"不应如此说...等等。
370. "不应说'第八个人的见解的起伏已断'吗？"是的。"它会生起吗？"不会生起。"如果不会生起，那么就应该说'第八个人的见解的起伏已断'。"
"不应说'第八个人的怀疑的起伏已断'吗？"是的。"它会生起吗？"不会生起。"如果不会生起，那么就应该说'第八个人的怀疑的起伏已断'。"
"因为第八个人的见解的起伏不会生起，所以说已断吗？"是的。"因为第八个人的见解的潜藏不会生起，所以说已断吗？"不应如此说...等等。
"因为第八个人的见解的起伏不会生起，所以说已断吗？"是的。"因为第八个人的怀疑的潜藏...对戒的执着不会生起，所以说已断吗？"不应如此说...等等。
"因为第八个人的怀疑的起伏不会生起，所以说已断吗？"是的。"因为第八个人的怀疑的潜藏...对戒的执着不会生起，所以说已断吗？"不应如此说...等等。
"因为第八个人的见解的起伏不会生起，所以说已断吗？"是的。"因为种姓人的见解的起伏不会生起，所以说已断吗？"不应如此说...等等。"因为第八个人的怀疑的起伏不会生起，所以说已断吗？"是的。"因为种姓人的怀疑的起伏不会生起，所以说已断吗？"不应如此说...等等。
论第八个人已结束。
3. 第三品
(26) 6. 论第八个人的根

371. Aṭṭhamakassa puggalassa natthi saddhindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa natthi saddhāti? Na hevaṃ vattabbe. Aṭṭhamakassa puggalassa natthi vīriyindriyaṃ…pe… natthi satindriyaṃ…pe… natthi samādhindriyaṃ…pe… natthi paññindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa natthi paññāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa atthi saddhāti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi saddhindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa atthi vīriyaṃ…pe… atthi sati… atthi samādhi… atthi paññāti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi paññindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa atthi mano, atthi manindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi saddhā, atthi saddhindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa atthi mano, atthi manindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi paññā, atthi paññindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa atthi somanassaṃ, atthi somanassindriyaṃ, atthi jīvitaṃ, atthi jīvitindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi saddhā, atthi saddhindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa atthi jīvitaṃ, atthi jīvitindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa…pe… atthi paññā, atthi paññindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa atthi saddhā, natthi saddhindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi mano, natthi manindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa atthi saddhā, natthi saddhindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi somanassaṃ, natthi somanassindriyanti…pe… atthi jīvitaṃ, natthi jīvitindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa atthi paññā, natthi paññindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi mano, natthi manindriyanti? Atthi somanassaṃ, natthi somanassindriyanti? Atthi jīvitaṃ, natthi jīvitindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa natthi saddhindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamako puggalo assaddhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa natthi vīriyindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamako puggalo kusīto hīnavīriyoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa natthi satindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamako puggalo muṭṭhassati asampajānoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa natthi samādhindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamako puggalo asamāhito vibbhantacittoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa natthi paññindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamako puggalo duppañño elamūgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa atthi saddhā, sā ca saddhā niyyānikāti? Āmantā. Hañci aṭṭhamakassa puggalassa atthi saddhā, sā ca saddhā niyyānikā, no ca vata re vattabbe – ‘‘aṭṭhamakassa puggalassa natthi saddhindriya’’nti. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi vīriyaṃ, tañca vīriyaṃ niyyānikaṃ; atthi sati, sā ca sati niyyānikā; atthi samādhi, so ca samādhi niyyāniko; atthi paññā, sā ca paññā niyyānikāti? Āmantā . Hañci aṭṭhamakassa puggalassa atthi paññā, sā ca paññā niyyānikā, no ca vata re vattabbe – ‘‘aṭṭhamakassa puggalassa natthi paññindriya’’nti.



371. "第八个人没有信根吗？"是的。"第八个人没有信吗？"不应如此说。"第八个人没有精进根...没有念根...没有定根...没有慧根吗？"是的。"第八个人没有慧吗？"不应如此说...等等。
"第八个人有信吗？"是的。"第八个人有信根吗？"不应如此说...等等。"第八个人有精进...有念...有定...有慧吗？"是的。"第八个人有慧根吗？"不应如此说...等等。
"第八个人有意，有意根吗？"是的。"第八个人有信，有信根吗？"不应如此说...等等。"第八个人有意，有意根吗？"是的。"第八个人有慧，有慧根吗？"不应如此说...等等。
"第八个人有喜，有喜根，有命，有命根吗？"是的。"第八个人有信，有信根吗？"不应如此说...等等。"第八个人有命，有命根吗？"是的。"第八个人...有慧，有慧根吗？"不应如此说...等等。
"第八个人有信，没有信根吗？"是的。"第八个人有意，没有意根吗？"不应如此说...等等。
"第八个人有信，没有信根吗？"是的。"第八个人有喜，没有喜根吗...有命，没有命根吗？"不应如此说...等等。"第八个人有慧，没有慧根吗？"是的。"第八个人有意，没有意根吗？有喜，没有喜根吗？有命，没有命根吗？"不应如此说...等等。
"第八个人没有信根吗？"是的。"第八个人是无信者吗？"不应如此说...等等。"第八个人没有精进根吗？"是的。"第八个人是懒惰、精进低劣者吗？"不应如此说...等等。"第八个人没有念根吗？"是的。"第八个人是失念、不正知者吗？"不应如此说...等等。"第八个人没有定根吗？"是的。"第八个人是不定、心散乱者吗？"不应如此说...等等。"第八个人没有慧根吗？"是的。"第八个人是愚痴、哑巴吗？"不应如此说...等等。
"第八个人有信，而且这信是出离的吗？"是的。"如果第八个人有信，而且这信是出离的，那么就不应说'第八个人没有信根'。"第八个人有精进，而且这精进是出离的；有念，而且这念是出离的；有定，而且这定是出离的；有慧，而且这慧是出离的吗？"是的。"如果第八个人有慧，而且这慧是出离的，那么就不应说'第八个人没有慧根'。"

372. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa atthi saddhā, atthi saddhindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi saddhā, atthi saddhindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa atthi paññā, atthi paññindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi paññā, atthi paññindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa… arahattasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa atthi saddhā, atthi saddhindriyaṃ…pe… atthi paññā, atthi paññindriyanti? Āmantā. Aṭṭhamakassa puggalassa atthi paññā, atthi paññindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa atthi saddhā, natthi saddhindriyanti? Āmantā. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa atthi saddhā, natthi saddhindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aṭṭhamakassa puggalassa atthi paññā, natthi paññindriyanti? Āmantā. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa atthi paññā, natthi paññindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa atthi saddhā, natthi saddhindriyanti…pe… atthi paññā, natthi paññindriyanti? Āmantā . Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa… arahattasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa atthi paññā, natthi paññindriyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Aṭṭhamakassa puggalassa natthi pañcindriyānīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘pañcimāni, bhikkhave, indriyāni! Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahā hoti. Tato mudutarehi arahattasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti. Yassa kho, bhikkhave, imāni pañcindriyāni sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ natthi, tamahaṃ ‘bāhiro puthujjanapakkhe ṭhito’ti vadāmī’’ti [saṃ. ni. 5.488]. Attheva suttantoti? Āmantā. Aṭṭhamako puggalo bāhiro puthujjanapakkhe ṭhitoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi aṭṭhamakassa puggalassa atthi pañcindriyānīti.

Aṭṭhamakassa indriyakathā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(27) 7. Dibbacakkhukathā



372. "为证悟一来果而修行的人有信，有信根吗？"是的。"第八个人有信，有信根吗？"不应如此说...等等。"为证悟一来果而修行的人有慧，有慧根吗？"是的。"第八个人有慧，有慧根吗？"不应如此说...等等。
"为证悟不还果而修行的人...为证悟阿罗汉果而修行的人有信，有信根...有慧，有慧根吗？"是的。"第八个人有慧，有慧根吗？"不应如此说...等等。
"第八个人有信，没有信根吗？"是的。"为证悟一来果而修行的人有信，没有信根吗？"不应如此说...等等。"第八个人有慧，没有慧根吗？"是的。"为证悟一来果而修行的人有慧，没有慧根吗？"不应如此说...等等。
"第八个人有信，没有信根...有慧，没有慧根吗？"是的。"为证悟不还果而修行的人...为证悟阿罗汉果而修行的人有慧，没有慧根吗？"不应如此说...等等。
"第八个人没有五根吗？"是的。"难道佛陀不是说过：'比丘们，有这五根。哪五根？信根、精进根、念根、定根、慧根——这就是五根。比丘们，这五根圆满具足的是阿罗汉。比这稍弱的是为证悟阿罗汉果而修行的人，比这稍弱的是不还者，比这稍弱的是为证悟不还果而修行的人，比这稍弱的是一来者，比这稍弱的是为证悟一来果而修行的人，比这稍弱的是入流者，比这稍弱的是为证悟入流果而修行的人。比丘们，如果有人这五根完全没有，我说他是站在外道凡夫一边的。'吗？"确实有这样的经文。"第八个人是站在外道凡夫一边的吗？"不应如此说...等等。那么第八个人就有五根。
论第八个人的根已结束。
3. 第三品
(27) 7. 论天眼

373. Maṃsacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhuṃ hotīti? Āmantā. Maṃsacakkhuṃ dibbacakkhuṃ, dibbacakkhuṃ maṃsacakkhunti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhuṃ hotīti? Āmantā. Yādisaṃ maṃsacakkhuṃ tādisaṃ dibbacakkhuṃ, yādisaṃ dibbacakkhuṃ tādisaṃ maṃsacakkhunti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhuṃ hotīti? Āmantā. Taññeva maṃsacakkhuṃ taṃ dibbacakkhuṃ, taṃ dibbacakkhuṃ taṃ maṃsacakkhunti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhuṃ hotīti? Āmantā. Yādiso maṃsacakkhussa visayo ānubhāvo gocaro tādiso dibbassa cakkhussa visayo ānubhāvo gocaroti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhuṃ hotīti? Āmantā. Upādiṇṇaṃ [upādinnaṃ (syā. kaṃ.)] hutvā anupādiṇṇaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upādiṇṇaṃ hutvā anupādiṇṇaṃ hotīti? Āmantā. Kāmāvacaraṃ hutvā rūpāvacaraṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kāmāvacaraṃ hutvā rūpāvacaraṃ hotīti? Āmantā. Rūpāvacaraṃ hutvā arūpāvacaraṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Rūpāvacaraṃ hutvā arūpāvacaraṃ hotīti? Āmantā. Pariyāpannaṃ hutvā apariyāpannaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

374. Maṃsacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhuṃ hotīti? Āmantā. Dibbacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ maṃsacakkhuṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhuṃ hotīti? Āmantā. Dibbacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ paññācakkhuṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhuṃ hotīti? Āmantā. Dibbacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ maṃsacakkhuṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsacakkhuṃ dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhuṃ hotīti? Āmantā. Dveva cakkhūnīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dveva cakkhūnīti? Āmantā. Nanu tīṇi cakkhūni vuttāni bhagavatā – maṃsacakkhuṃ, dibbacakkhuṃ, paññācakkhunti? Āmantā. Hañci tīṇi cakkhūni vuttāni bhagavatā – maṃsacakkhuṃ, dibbacakkhuṃ, paññācakkhuṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘dveva cakkhūnī’’ti.

Dveva cakkhūnīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, cakkhūni! Katamāni tīṇi? Maṃsacakkhuṃ, dibbacakkhuṃ, paññācakkhunti – imāni kho, bhikkhave, tīṇi cakkhūnī’’ti.

‘‘Maṃsacakkhuṃ dibbacakkhuṃ, paññācakkhuṃ anuttaraṃ;

Etāni tīṇi cakkhūni, akkhāsi purisuttamo.

‘‘Maṃsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno;

Yadā ca ñāṇaṃ udapādi, paññācakkhuṃ anuttaraṃ;

Tassa cakkhussa paṭilābhā, sabbadukkhā pamuccatī’’ti [itivu. 61 itivuttake].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘dveva cakkhūnī’’ti.

Dibbacakkhukathā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(28) 8. Dibbasotakathā



373. "肉眼是法所依的天眼吗？"是的。"肉眼是天眼，天眼是肉眼吗？"不应如此说...等等。
"肉眼是法所依的天眼吗？"是的。"那种肉眼，那种天眼，那种天眼，那种肉眼吗？"不应如此说...等等。
"肉眼是法所依的天眼吗？"是的。"那正是肉眼，那是天眼，那是天眼，那是肉眼吗？"不应如此说...等等。
"肉眼是法所依的天眼吗？"是的。"肉眼的范围、影响、所能接触的是什么样的，天眼的范围、影响、所能接触的又是什么样的？"不应如此说...等等。
"肉眼是法所依的天眼吗？"是的。"依赖于有的而成为无的吗？"不应如此说...等等。
"依赖于有的而成为无吗？"是的。"成为欲界的而成为色界的吗？"不应如此说...等等。
"成为欲界的而成为色界吗？"是的。"成为色界的而成为无色界吗？"不应如此说...等等。
"成为色界的而成为无色界吗？"是的。"成为有限的而成为无限的吗？"不应如此说...等等。
374. "肉眼是法所依的天眼吗？"是的。"天眼是法所依的肉眼吗？"不应如此说...等等。
"肉眼是法所依的天眼吗？"是的。"天眼是法所依的智慧眼吗？"不应如此说...等等。
"肉眼是法所依的天眼吗？"是的。"天眼是法所依的肉眼吗？"不应如此说...等等。
"肉眼是法所依的天眼吗？"是的。"这两个眼睛吗？"不应如此说...等等。"这两个眼睛吗？"是的。"难道佛陀不是说过——'比丘们，有三种眼睛！哪三种？肉眼、天眼、智慧眼——这三种眼睛'吗？"是的。"确实有三种眼睛，佛陀说过——肉眼、天眼、智慧眼，而不应说'这两个眼睛'。"
"肉眼、天眼、智慧眼是无上的；这三种眼睛，最优越的说出。"
"肉眼的出现，天眼的道路；当智慧生起，无上的智慧眼；那眼的获得，解脱一切苦。"
"确实有这样的教义，确实是经文。"因此不应说"这两个眼睛"。
论天眼已结束。
3. 第三品
(28) 8. 论天耳

375. Maṃsasotaṃ dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ hotīti? Āmantā. Maṃsasotaṃ dibbasotaṃ, dibbasotaṃ maṃsasotanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsasotaṃ dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ hotīti? Āmantā. Yādisaṃ maṃsasotaṃ tādisaṃ dibbasotaṃ, yādisaṃ dibbasotaṃ tādisaṃ maṃsasotanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsasotaṃ dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ hotīti? Āmantā. Taññeva maṃsasotaṃ taṃ dibbasotaṃ, taṃ dibbasotaṃ taṃ maṃsasotanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsasotaṃ dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ hotīti? Āmantā. Yādiso maṃsasotassa visayo ānubhāvo gocaro tādiso dibbassa sotassa visayo ānubhāvo gocaroti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsasotaṃ dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ hotīti? Āmantā. Upādiṇṇaṃ hutvā anupādiṇṇaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upādiṇṇaṃ hutvā anupādiṇṇaṃ hotīti? Āmantā. Kāmāvacaraṃ hutvā rūpāvacaraṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kāmāvacaraṃ hutvā rūpāvacaraṃ hotīti? Āmantā. Rūpāvacaraṃ hutvā arūpāvacaraṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Rūpāvacaraṃ hutvā arūpāvacaraṃ hotīti? Āmantā. Pariyāpannaṃ hutvā apariyāpannaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

376. Maṃsasotaṃ dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ hotīti? Āmantā. Dibbasotaṃ dhammupatthaddhaṃ maṃsasotaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maṃsasotaṃ dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ hotīti? Āmantā. Ekaṃyeva sotanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ekaṃyeva sotanti? Āmantā. Nanu dve sotāni vuttāni bhagavatā – ‘‘maṃsasotaṃ, dibbasota’’nti? Āmantā. Hañci dve sotāni vuttāni bhagavatā – maṃsasotaṃ, dibbasotaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘ekaññeva sota’’nti.

Dibbasotakathā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(29) 9. Yathākammūpagatañāṇakathā



375. "肉耳是法所依的天耳吗？"是的。"肉耳是天耳，天耳是肉耳吗？"不应如此说...等等。
"肉耳是法所依的天耳吗？"是的。"那种肉耳，那种天耳，那种天耳，那种肉耳吗？"不应如此说...等等。
"肉耳是法所依的天耳吗？"是的。"那正是肉耳，那是天耳，那是天耳，那是肉耳吗？"不应如此说...等等。
"肉耳是法所依的天耳吗？"是的。"肉耳的范围、影响、所能接触的是什么样的，天耳的范围、影响、所能接触的又是什么样的？"不应如此说...等等。
"肉耳是法所依的天耳吗？"是的。"依赖于有的而成为无的吗？"不应如此说...等等。
"依赖于有的而成为无吗？"是的。"成为欲界的而成为色界的吗？"不应如此说...等等。
"成为欲界的而成为色界吗？"是的。"成为色界的而成为无色界吗？"不应如此说...等等。
"成为色界的而成为无色界吗？"是的。"成为有限的而成为无限的吗？"不应如此说...等等。
376. "肉耳是法所依的天耳吗？"是的。"天耳是法所依的肉耳吗？"不应如此说...等等。
"肉耳是法所依的天耳吗？"是的。"只有一个耳朵吗？"不应如此说...等等。
"只有一个耳朵吗？"是的。"难道佛陀不是说过两种耳朵——'肉耳、天耳'吗？"是的。"确实佛陀说过两种耳朵——肉耳、天耳，而不应说'只有一个耳朵'。"
论天耳已结束。
3. 第三品
(29) 9. 论随业所生智

377. Yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ [yathākammūpagatañāṇaṃ (syā. kaṃ.)] dibbacakkhunti? Āmantā. Yathākammūpagatañca manasi karoti, dibbena cakkhunā rūpaṃ passatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yathākammūpagatañca manasi karoti, dibbena cakkhunā rūpaṃ passatīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ dibbacakkhunti? Āmantā. ‘‘Ime vata bhonto sattā’’ti ca manasi karoti, ‘‘kāyaduccaritena samannāgatā’’ti ca manasi karoti, ‘‘vacīduccaritena samannāgatā’’ti ca manasi karoti, ‘‘manoduccaritena samannāgatā’’ti ca manasi karoti, ‘‘ariyānaṃ upavādakā’’ti ca manasi karoti, ‘‘micchādiṭṭhikā’’ti ca manasi karoti, ‘‘micchādiṭṭhikammasamādānā’’ti ca manasi karoti, ‘‘te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā’’ti ca manasi karoti, ‘‘ime vā pana bhonto sattā’’ti ca manasi karoti, ‘‘kāyasucaritena samannāgatā’’ti ca manasi karoti, ‘‘vacīsucaritena samannāgatā’’ti ca manasi karoti, ‘‘manosucaritena samannāgatā’’ti ca manasi karoti, ‘‘ariyānaṃ anupavādakā’’ti ca manasi karoti, ‘‘sammādiṭṭhikā’’ti ca manasi karoti, ‘‘sammādiṭṭhikammasammādānā’’ti ca manasi karoti, ‘‘te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’’ti ca manasi karoti, dibbena cakkhunā rūpaṃ passatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

‘‘Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’’ti ca manasi karoti, dibbena cakkhunā rūpaṃ passatīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

378. Yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ dibbacakkhunti? Āmantā. Atthi koci adibbacakkhuko dibbacakkhuṃ appaṭiladdho anadhigato asacchikato yathākammūpagataṃ jānātīti? Āmantā. Hañci atthi koci adibbacakkhuko dibbacakkhuṃ appaṭiladdho anadhigato asacchikato yathākammūpagataṃ jānāti, no ca vata re vattabbe – ‘‘yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ dibbacakkhu’’nti.

Yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ dibbacakkhunti? Āmantā. Āyasmā sāriputto yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ jānātīti? Āmantā. Hañci āyasmā sāriputto yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ jānāti, no ca vata re vattabbe – ‘‘yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ dibbacakkhu’’nti.

Yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ dibbacakkhunti? Āmantā. Āyasmā sāriputto yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ jānātīti? Āmantā. Atthāyasmato sāriputtassa dibbacakkhunti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthāyasmato sāriputtassa dibbacakkhunti? Āmantā. Nanu āyasmā sāriputto etadavoca –

‘‘Neva pubbenivāsāya, napi dibbassa cakkhuno;

Cetopariyāya iddhiyā, sotadhātuvisuddhiyā;

Cutiyā upapattiyā, paṇidhi me na vijjatī’’ti [theragā. 996 theragāthāyaṃ].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ dibbacakkhu’’nti.

Yathākammūpagatañāṇakathā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(30) 10. Saṃvarakathā



377. "随业所生智是天眼吗？"是的。"他思考随业所生的,同时用天眼看到色吗？"不应如此说...等等。
"他思考随业所生的,同时用天眼看到色吗？"是的。"两种触、两种心同时存在吗？"不应如此说...等等。
"随业所生智是天眼吗？"是的。"他思考'这些有情'、'具有身恶行'、'具有语恶行'、'具有意恶行'、'诽谤圣者'、'邪见'、'受持邪见业'、'他们身坏命终后生于恶趣、堕处、地狱'、'这些有情'、'具有身善行'、'具有语善行'、'具有意善行'、'不诽谤圣者'、'正见'、'受持正见业'、'他们身坏命终后生于善趣、天界',同时用天眼看到色吗？"不应如此说...等等。
"他思考'他们身坏命终后生于善趣、天界',同时用天眼看到色吗？"是的。"两种触、两种心同时存在吗？"不应如此说...等等。
378. "随业所生智是天眼吗？"是的。"有人没有天眼、未获得天眼、未证得天眼、未实现天眼,但知道随业所生吗？"是的。"如果有人没有天眼、未获得天眼、未证得天眼、未实现天眼,但知道随业所生,那么就不应说'随业所生智是天眼'。"
"随业所生智是天眼吗？"是的。"尊者舍利弗知道随业所生智吗？"是的。"如果尊者舍利弗知道随业所生智,那么就不应说'随业所生智是天眼'。"
"随业所生智是天眼吗？"是的。"尊者舍利弗知道随业所生智吗？"是的。"尊者舍利弗有天眼吗？"不应如此说...等等。
"尊者舍利弗有天眼吗？"是的。"难道尊者舍利弗不是说过:'我对宿命通、天眼通、他心通、神通、清净天耳界、死生智,都没有愿求'吗？"确实有这样的经文。因此不应说"随业所生智是天眼"。
论随业所生智已结束。
3. 第三品
(30) 10. 论防护

379. Atthi devesu saṃvaroti? Āmantā. Atthi devesu asaṃvaroti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Natthi devesu asaṃvaroti? Āmantā. Natthi devesu saṃvaroti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu asaṃvarā saṃvaro sīlaṃ, atthi devesu saṃvaroti? Āmantā. Atthi devesu asaṃvaro, yamhā asaṃvarā saṃvaro sīlanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci asaṃvarā saṃvaro sīlaṃ, atthi devesu saṃvaro, tena vata re vattabbe – ‘‘atthi devesu asaṃvaro, yamhā asaṃvarā saṃvaro sīla’’nti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho – ‘asaṃvarā saṃvaro sīlaṃ, atthi devesu saṃvaro,’ no ca vattabbe – ‘atthi devesu asaṃvaro, yamhā asaṃvarā saṃvaro sīla’’’nti micchā.

No ce pana vattabbe – ‘‘atthi devesu asaṃvaro, yamhā asaṃvarā saṃvaro sīla’’nti, no ca vata re vattabbe – ‘‘asaṃvarā saṃvaro sīlaṃ, atthi devesu saṃvaro’’ti. Yaṃ tattha vadesi – ‘‘vattabbe kho ‘asaṃvarā saṃvaro sīlaṃ, atthi devesu saṃvaro,’ no ca vattabbe – ‘atthi devesu asaṃvaro, yamhā asaṃvarā saṃvaro sīla’’’nti micchā.

Atthi manussesu saṃvaro, atthi tattha asaṃvaroti? Āmantā. Atthi devesu saṃvaro, atthi tattha asaṃvaroti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi devesu saṃvaro, natthi tattha asaṃvaroti? Āmantā. Atthi manussesu saṃvaro, natthi tattha asaṃvaroti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

380. Atthi devesu pāṇātipātā veramaṇīti? Āmantā. Atthi devesu pāṇātipātoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi devesu surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇīti? Āmantā. Atthi devesu surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Natthi devesu pāṇātipātoti? Āmantā. Natthi devesu pāṇātipātā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Natthi devesu surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti? Āmantā. Natthi devesu surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi manussesu pāṇātipātā veramaṇi, atthi tattha pāṇātipātoti ? Āmantā. Atthi devesu pāṇātipātā veramaṇi, atthi tattha pāṇātipātoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi manussesu surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇi, atthi tattha surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti? Āmantā. Atthi devesu surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇi, atthi tattha surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi devesu pāṇātipātā veramaṇi, natthi tattha pāṇātipātoti? Āmantā. Atthi manussesu pāṇātipātā veramaṇi, natthi tattha pāṇātipātoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi devesu surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇi, natthi tattha surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti? Āmantā. Atthi manussesu surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇi, natthi tattha surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Natthi devesu saṃvaroti? Āmantā. Sabbe devā pāṇātipātino adinnādāyino kāmesumicchācārino musāvādino surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi atthi devesu saṃvaroti.

Saṃvarakathā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(31) 11. Asaññakathā



379. "天界有防护吗？"是的。"天界有不防护吗？"不应如此说...等等。
"天界没有不防护吗？"是的。"天界没有防护吗？"不应如此说...等等。
"难道不是从不防护而来的防护是戒,天界有防护吗？"是的。"天界有不防护,从这不防护而来的防护是戒吗？"不应如此说...等等。
请了解驳斥。如果从不防护而来的防护是戒,天界有防护,那么就应该说"天界有不防护,从这不防护而来的防护是戒"。你在那里说"应该说'从不防护而来的防护是戒,天界有防护',但不应该说'天界有不防护,从这不防护而来的防护是戒'"是错误的。
如果不应该说"天界有不防护,从这不防护而来的防护是戒",那么就不应该说"从不防护而来的防护是戒,天界有防护"。你在那里说"应该说'从不防护而来的防护是戒,天界有防护',但不应该说'天界有不防护,从这不防护而来的防护是戒'"是错误的。
"人间有防护,那里有不防护吗？"是的。"天界有防护,那里有不防护吗？"不应如此说...等等。
"天界有防护,那里没有不防护吗？"是的。"人间有防护,那里没有不防护吗？"不应如此说...等等。
380. "天界有不杀生吗？"是的。"天界有杀生吗？"不应如此说...等等。
"天界有不饮酒吗？"是的。"天界有饮酒吗？"不应如此说...等等。
"天界没有杀生吗？"是的。"天界没有不杀生吗？"不应如此说...等等。
"天界没有饮酒吗？"是的。"天界没有不饮酒吗？"不应如此说...等等。
"人间有不杀生,那里有杀生吗？"是的。"天界有不杀生,那里有杀生吗？"不应如此说...等等。
"人间有不饮酒,那里有饮酒吗？"是的。"天界有不饮酒,那里有饮酒吗？"不应如此说...等等。
"天界有不杀生,那里没有杀生吗？"是的。"人间有不杀生,那里没有杀生吗？"不应如此说...等等。
"天界有不饮酒,那里没有饮酒吗？"是的。"人间有不饮酒,那里没有饮酒吗？"不应如此说...等等。
"天界没有防护吗？"是的。"所有天人都是杀生者、偷盗者、邪淫者、妄语者、饮酒者吗？"不应如此说...等等。因此天界有防护。
论防护已结束。
3. 第三品
(31) 11. 论无想

381. Asaññasattesu saññā atthīti? Āmantā. Saññābhavo saññāgati saññāsattāvāso saññāsaṃsāro saññāyoni saññattabhāvapaṭilābhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu asaññabhavo asaññagati asaññasattāvāso asaññasaṃsāro asaññayoni asaññattabhāvapaṭilābhoti? Āmantā. Hañci asaññabhavo asaññagati asaññasattāvāso asaññasaṃsāro asaññayoni asaññattabhāvapaṭilābho, no ca vata re vattabbe – ‘‘asaññasattesu saññā atthī’’ti.

Asaññasattesu saññā atthīti? Āmantā . Pañcavokārabhavo gati sattāvāso saṃsāro yoni attabhāvapaṭilābhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu ekavokārabhavo gati sattāvāso saṃsāro yoni attabhāvapaṭilābhoti? Āmantā . Hañci ekavokārabhavo gati sattāvāso saṃsāro yoni attabhāvapaṭilābho, no ca vata re vattabbe – ‘‘asaññasattesu saññā atthī’’ti.

Asaññasattesu saññā atthīti? Āmantā. Tāya saññāya saññākaraṇīyaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

382. Manussesu saññā atthi, so ca saññābhavo saññāgati saññāsattāvāso saññāsaṃsāro saññāyoni saññattabhāvapaṭilābhoti? Āmantā. Asaññasattesu saññā atthi, so ca saññābhavo saññāgati sattāvāso saṃsāro yoni attabhāvapaṭilābhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manussesu saññā atthi, so ca pañcavokārabhavo gati sattāvāso saṃsāro yoni attabhāvapaṭilābhoti? Āmantā. Asaññasattesu saññā atthi, so ca pañcavokārabhavo gati sattāvāso saṃsāro yoni attabhāvapaṭilābhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manussesu saññā atthi, tāya saññāya saññākaraṇīyaṃ karotīti? Āmantā. Asaññasattesu saññā atthi, tāya saññāya saññākaraṇīyaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Asaññasattesu saññā atthi, so ca asaññabhavo asaññagati asaññasattāvāso asaññasaṃsāro asaññayoni asaññattabhāvapaṭilābhoti? Āmantā. Manussesu saññā atthi, so ca asaññabhavo asaññagati…pe… asaññattabhāvapaṭilābhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Asaññasattesu saññā atthi, so ca ekavokārabhavo gati sattāvāso saṃsāro yoni attabhāvapaṭilābhoti? Āmantā. Manussesu saññā atthi, so ca ekavokārabhavo gati…pe… attabhāvapaṭilābhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Asaññasattesu saññā atthi, na ca tāya saññāya saññākaraṇīyaṃ karotīti? Āmantā. Manussesu saññā atthi, na ca tāya saññāya saññākaraṇīyaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

383. Na vattabbaṃ – ‘‘asaññasattesu saññā atthī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘santi, bhikkhave, asaññasattā nāma devā; saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavantī’’ti [dī. ni. 1.68]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi asaññasattesu saññā atthīti.

Asaññasattesu saññā atthīti? Kiñci [kañci (syā.)] kāle atthi, kiñci kāle natthīti. Kiñci kāle saññasattā kiñci kāle asaññasattā, kiñci kāle saññabhavo kiñci kāle asaññabhavo, kiñci kāle pañcavokārabhavo kiñci kāle ekavokārabhavoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Asaññasattesu saññā kiñci kāle atthi, kiñci kāle natthīti? Āmantā. Kaṃ kālaṃ atthi, kaṃ kālaṃ natthīti? Cutikāle upapattikāle atthi, ṭhitikāle natthīti. Cutikāle upapattikāle saññasattā, ṭhitikāle asaññasattā; cutikāle upapattikāle saññabhavo, ṭhitikāle asaññabhavo; cutikāle upapattikāle pañcavokārabhavo, ṭhitikāle ekavokārabhavoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Asaññakathā niṭṭhitā.



381. "无想有情中有想吗？"是的。"是想有、想趣、想有情居、想轮回、想生、想自体获得吗？"不应如此说...等等。
"难道不是无想有、无想趣、无想有情居、无想轮回、无想生、无想自体获得吗？"是的。"如果是无想有、无想趣、无想有情居、无想轮回、无想生、无想自体获得,那么就不应该说'无想有情中有想'。"
"无想有情中有想吗？"是的。"是五蕴有、趣、有情居、轮回、生、自体获得吗？"不应如此说...等等。
"难道不是一蕴有、趣、有情居、轮回、生、自体获得吗？"是的。"如果是一蕴有、趣、有情居、轮回、生、自体获得,那么就不应该说'无想有情中有想'。"
"无想有情中有想吗？"是的。"他用那个想做想所做的事吗？"不应如此说...等等。
382. "人中有想,那是想有、想趣、想有情居、想轮回、想生、想自体获得吗？"是的。"无想有情中有想,那是想有、想趣、有情居、轮回、生、自体获得吗？"不应如此说...等等。
"人中有想,那是五蕴有、趣、有情居、轮回、生、自体获得吗？"是的。"无想有情中有想,那是五蕴有、趣、有情居、轮回、生、自体获得吗？"不应如此说...等等。
"人中有想,他用那个想做想所做的事吗？"是的。"无想有情中有想,他用那个想做想所做的事吗？"不应如此说...等等。
"无想有情中有想,那是无想有、无想趣、无想有情居、无想轮回、无想生、无想自体获得吗？"是的。"人中有想,那是无想有、无想趣...无想自体获得吗？"不应如此说...等等。
"无想有情中有想,那是一蕴有、趣、有情居、轮回、生、自体获得吗？"是的。"人中有想,那是一蕴有、趣...自体获得吗？"不应如此说...等等。
"无想有情中有想,但他不用那个想做想所做的事吗？"是的。"人中有想,但他不用那个想做想所做的事吗？"不应如此说...等等。
383. "不应该说'无想有情中有想'吗？"是的。"难道佛陀不是说过:'比丘们,有名为无想有情的天神;当想生起时,那些天神就从那身体死去'吗？"确实有这样的经文。"那么无想有情中有想。"
"无想有情中有想吗？""有时有,有时没有。""有时是有想有情,有时是无想有情,有时是想有,有时是无想有,有时是五蕴有,有时是一蕴有吗？"不应如此说...等等。
"无想有情中的想有时有,有时没有吗？"是的。"什么时候有,什么时候没有？""死时、生时有,住时没有。""死时、生时是有想有情,住时是无想有情;死时、生时是想有,住时是无想有;死时、生时是五蕴有,住时是一蕴有吗？"不应如此说...等等。
论无想已结束。

3. Tatiyavaggo

(32) 12. Nevasaññānāsaññāyatanakathā

384. Nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthī’’ti? Āmantā. Asaññabhavo asaññagati asaññasattāvāso asaññasaṃsāro asaññayoni asaññattabhāvapaṭilābhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu saññābhavo saññāgati saññāsattāvāso saññāsaṃsāro saññāyoni saññattabhāvapaṭilābhoti? Āmantā. Hañci saññābhavo saññāgati…pe… saññattabhāvapaṭilābho, no ca vata re vattabbe – ‘‘nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘saññā atthī’’’ti.

Nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthī’’ti? Āmantā. Ekavokārabhavo gati…pe… attabhāvapaṭilābhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu catuvokārabhavo gati…pe… attabhāvapaṭilābhoti? Āmantā. Hañci catuvokārabhavo gati…pe… attabhāvapaṭilābho, no ca vata re vattabbe – ‘‘nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘saññā atthī’’’ti.

385. Asaññasattesu na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthi’’, so ca asaññabhavo asaññagati asaññasattāvāso asaññasaṃsāro asaññayoni asaññattabhāvapaṭilābhoti? Āmantā. Nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthi,’’ so ca asaññabhavo asaññagati asaññasattāvāso asaññasaṃsāro asaññayoni asaññattabhāvapaṭilābhoti ? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Asaññasattesu na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthi,’’ so ca ekavokārabhavo gati…pe… attabhāvapaṭilābhoti? Āmantā. Nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthi,’’ so ca ekavokārabhavo gati sattāvāso saṃsāro yoni attabhāvapaṭilābhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthi,’’ so ca saññābhavo saññāgati…pe… saññattabhāvapaṭilābhoti? Āmantā. Asaññasattesu na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthi,’’ so ca saññābhavo saññāgati…pe… saññattabhāvapaṭilābhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthi,’’ so ca catuvokārabhavo gati…pe… attabhāvapaṭilābhoti? Āmantā. Asaññasattesu na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthi,’’ so ca catuvokārabhavo gati…pe… attabhāvapaṭilābhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthī’’ti? Āmantā. Nanu nevasaññānāsaññāyatanaṃ catuvokārabhavoti? Āmantā. Hañci nevasaññānāsaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, no ca vata re vattabbe – ‘‘nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘saññā atthī’’’ti.



3. 第三品
(32) 12. 论非想非非想处
384. "在非想非非想处不应该说'有想'吗？"是的。"是无想有、无想趣、无想有情居、无想轮回、无想生、无想自体获得吗？"不应如此说...等等。
"难道不是想有、想趣、想有情居、想轮回、想生、想自体获得吗？"是的。"如果是想有、想趣...想自体获得,那么就不应该说'在非想非非想处不应该说有想'。"
"在非想非非想处不应该说'有想'吗？"是的。"是一蕴有、趣...自体获得吗？"不应如此说...等等。
"难道不是四蕴有、趣...自体获得吗？"是的。"如果是四蕴有、趣...自体获得,那么就不应该说'在非想非非想处不应该说有想'。"
385. "在无想有情中不应该说'有想',那是无想有、无想趣、无想有情居、无想轮回、无想生、无想自体获得吗？"是的。"在非想非非想处不应该说'有想',那是无想有、无想趣、无想有情居、无想轮回、无想生、无想自体获得吗？"不应如此说...等等。
"在无想有情中不应该说'有想',那是一蕴有、趣...自体获得吗？"是的。"在非想非非想处不应该说'有想',那是一蕴有、趣、有情居、轮回、生、自体获得吗？"不应如此说...等等。
"在非想非非想处不应该说'有想',那是想有、想趣...想自体获得吗？"是的。"在无想有情中不应该说'有想',那是想有、想趣...想自体获得吗？"不应如此说...等等。
"在非想非非想处不应该说'有想',那是四蕴有、趣...自体获得吗？"是的。"在无想有情中不应该说'有想',那是四蕴有、趣...自体获得吗？"不应如此说...等等。
"在非想非非想处不应该说'有想'吗？"是的。"难道非想非非想处不是四蕴有吗？"是的。"如果非想非非想处是四蕴有,那么就不应该说'在非想非非想处不应该说有想'。"

386. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ catuvokārabhavo nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthī’’ti? Āmantā. Ākāsānañcāyatanaṃ catuvokārabhavo ākāsānañcāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthī’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthī’’ti? Āmantā. Viññāṇañcāyatanaṃ…pe… ākiñcaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, ākiñcaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthī’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ākāsānañcāyatanaṃ catuvokārabhavo, atthi tattha saññāti? Āmantā. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, atthi tattha saññāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Viññāṇañcāyatanaṃ…pe… ākiñcaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, atthi tattha saññāti? Āmantā. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, atthi tattha saññāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthī’’ti vā ‘‘natthī’’ti vāti? Āmantā . Nanu nevasaññānāsaññāyatanaṃ catuvokārabhavoti? Āmantā. Hañci nevasaññānāsaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, no ca vata re vattabbe – ‘‘nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘saññā atthī’ti vā ‘natthī’ti vā’’ti.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthī’’ti vā ‘‘natthī’’ti vāti? Āmantā. Ākāsānañcāyatanaṃ…pe… viññāṇañcāyatanaṃ…pe… ākiñcaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, ākiñcaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthī’’ti vā ‘‘natthī’’ti vāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ākāsānañcāyatanaṃ catuvokārabhavo, atthi tattha saññāti? Āmantā. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, atthi tattha saññāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Viññāṇañcāyatanaṃ…pe… ākiñcaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, atthi tattha saññāti? Āmantā. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ catuvokārabhavo, atthi tattha saññāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ [nevasaññānāsaññāyatane vattabbaṃ (?)] – ‘‘saññā atthī’’ti vā ‘‘natthī’’ti vāti? Āmantā. Nanu nevasaññānāsaññāyatananti? Āmantā. Hañci nevasaññānāsaññāyatanaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘saññā atthī’ti vā ‘natthī’ti vā’’ti.

Nevasaññānāsaññāyatananti katvā nevasaññānāsaññāyatane na vattabbaṃ – ‘‘saññā atthī’’ti vā ‘‘natthī’’ti vāti? Āmantā. Adukkhamasukhā vedanāti katvā adukkhamasukhāya vedanāya [adukkhamasukhā vedanā (sī. ka.)] na vattabbaṃ – ‘‘vedanā’’ti vā ‘‘avedanā’’ti vāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nevasaññānāsaññāyatanakathā niṭṭhitā.

Tatiyavaggo.

Tassuddānaṃ –

Balaṃ sādhāraṇaṃ ariyaṃ, sarāgaṃ cittaṃ vimuccati;

Vimuttaṃ vimuccamānaṃ, atthi cittaṃ vimuccamānaṃ.

Aṭṭhamakassa puggalassa, diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ pahīnaṃ;

Aṭṭhamakassa puggalassa, natthi pañcindriyāni cakkhuṃ.


386. "非想非非想处是四蕴有,在非想非非想处不应该说'有想'吗？"是的。"空无边处是四蕴有,在空无边处不应该说'有想'吗？"不应如此说...等等。
"非想非非想处是四蕴有,在非想非非想处不应该说'有想'吗？"是的。"识无边处...无所有处是四蕴有,在无所有处不应该说'有想'吗？"不应如此说...等等。
"空无边处是四蕴有,那里有想吗？"是的。"非想非非想处是四蕴有,那里有想吗？"不应如此说...等等。
"识无边处...无所有处是四蕴有,那里有想吗？"是的。"非想非非想处是四蕴有,那里有想吗？"不应如此说...等等。
"在非想非非想处不应该说'有想'或'无想'吗？"是的。"难道非想非非想处不是四蕴有吗？"是的。"如果非想非非想处是四蕴有,那么就不应该说'在非想非非想处不应该说有想或无想'。"
"非想非非想处是四蕴有,在非想非非想处不应该说'有想'或'无想'吗？"是的。"空无边处...识无边处...无所有处是四蕴有,在无所有处不应该说'有想'或'无想'吗？"不应如此说...等等。
"空无边处是四蕴有,那里有想吗？"是的。"非想非非想处是四蕴有,那里有想吗？"不应如此说...等等。
"识无边处...无所有处是四蕴有,那里有想吗？"是的。"非想非非想处是四蕴有,那里有想吗？"不应如此说...等等。
"在非想非非想处不应该说'有想'或'无想'吗？"是的。"难道不是非想非非想处吗？"是的。"如果是非想非非想处,那么就应该说'在非想非非想处不应该说有想或无想'。"
"因为是非想非非想处,所以在非想非非想处不应该说'有想'或'无想'吗？"是的。"因为是不苦不乐受,所以对不苦不乐受不应该说'是受'或'非受'吗？"不应如此说...等等。
论非想非非想处已结束。
第三品结束。
其摘要如下:
力是共通的圣,有贪心解脱;
已解脱正在解脱,有心正在解脱。
第八补特伽罗,见的缠缚已断;
第八补特伽罗,无五根和眼。


Sotaṃ dhammupatthaddhaṃ, yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ;

Devesu saṃvaro asañña-sattesu saññā evameva bhavagganti.

流音如法所引导，依业所至的智慧；
天神中止于无想有情的想，正如此生灭之道。

